Ōrhusas universitātes (Aarhus university) (Dānija) profesors Brians Kronvangs ar vieslekciju “A new era of regulation of agricultural pressures on water quality in Denmark: Implementation and Effects of Collective and Targeted Mitigation Measures”.

Profesors Kronvangs ir Orhusas ir universitātes biozinātņu nodaļas vides pārvaldības virziena vadītājs un viens no vadošajiem speciālistiem pasaulē (h = 40) par sateces baseinu pārvaldības un ūdeņu kvalitātes jautājumiem, īpaši pievēršoties lauksaimniecības radītā piesārņojuma mazināšanas risinājumiem.

Dr. David McCollum ( Sv. Andreja Universitāte , Skotija) vieslekcijas cilvēkģeogrāfijas jomā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

plkst. 12:30, 320A. auditorijā “Starptautiska migrācija, ekonomika un attīstība: Centrālās un Austrumeiropas piemērā”
plkst. 17:00, 702. auditorijā “Darba tirgus elastība, starpniecība un “Brexit”: Migrācijas dinamikas apskats no Centrālās un Austrumeiropas uz Apvienoto Karalisti”

Lekcijas valoda: angļu valoda

Pēdējo desmitgadu laikā Arktikas sasilšanas rādītāji ir krietni augstāki nekā vidējie globālie rādītāji. Kā uzrāda mūsdienu klimata modeļi šajā gadsimtā Arktikas sasilšana turpināsies. Pašlaik viena ceturtdaļa Arktikas sauszemes ir klāta ar mūžīgo sasalumu un satur ievērojamu oglekļa daudzumu. Turklāt, reģionā ir atrodama aptuveni viena ceturtdaļa no visiem pasaules mitrājiem, kas ir galvenie atmosfēras metāna avoti.  Reģionā ir novērojama mūžīgā sasaluma kušana. Kūstot mūžīgajam sasalumam, sausajos apgabalos dominē aerobi augsnes degradācijas procesi, kas izdala oglekļa dioksīdu, savukārt mitrajos apgabalos sliktas drenāžas apstākļos dominē metanogēnie procesi. Turklāt ievērojamas metāna emisijas izdala ezeri, kuros novērojama atkušana.  Piedāvājam apmeklēt lekciju par SEG gāzu emisijām Arktiskajās sauszemes un mitrāju ekosistēmās. Īpaša uzmanība tiks pievērsta lauka izpētes iespējām un izaicinājumiem Arktiskā reģiona oglekļa ģeoķīmisko ciklu un globālā klimata kontekstā.

Lekcijas valoda: angļu valoda.

Lekcija notiks

   13. novembrī, 2018
  10:30 – 12:00
   LU DAC, 108. auditorijā

Lielā Depresija, Naftas krīze 70-tajos, Melnā Piektdiena, “dot-com” un jau ne tik sen piedzīvotā “dižķibele”, kuras saknes sniedzas tālajā Ziemeļamerikā. Vai nākamā recesija pāraugs apjomīgākā krīzē? Ko iesākt ar 250 triljonu parādu? Vai aprites ekonomika un ilgtspējīga attīstība var izmainīt nenovēršamos recesiju un krīžu scenārijus, kas bieži noved pie valstu defoltiem un vēl neefektīvākiem planētas resursu izmantošanas scenārijiem? Apskatu par ekonomisko recesiju vēsturi, to iemesliem un saistību ar ekonomiskajiem un resursu cikliem sniegs vieslektors Juris Burlakovs no Linneja Universitātes (Zviedrija).

Lekcijas valoda: angļu valoda.

Lekcija notiks 5. novembrī no 11:30 līdz 12:00 LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra 545. auditorijā.

Doktorantūras skola “Zemes resursi un to ilgtspējīga izmantošana”, 2018. gada 5. novembrī aicina interesentus un doktorantūras skolas dalībniekus apmeklēt  Dr. Jaija Jāāni vieslekciju “Senā māksla vai kristāla ražotņu atkritumi kā jaunas metāla iegulas”

Metāli ir nozīmīga rūpniecisko izstrādājumu izejmateriālu sastāvdaļa. Dzīves kvalitātes uzlabošana un attīstība ir vienmēr bijusi saistīta ar metālu izmantošanu milzīgos apjomos, kā piemēram, mobilo tālruņu, datoru, elektrisko automobiļu ražošanā. Intensīva metālu izmantošana rada to resursu izsīkšanas draudus un atsevišķi metāli jau tuvākajā nākotnē var būt problēma. Stikls ir viena no nozīmīgākajām atkritumu plūsmām, kas nonāk atkritumu poligonos, tā satur ievērojamas metālu koncentrācijas. Dr Jaija Jāāni ir pirmais, kas pielieto ķīmiskās ekstrakcijas metodes metālu izdalīšanai no stikla atkritumiem, tādējādi pievienojot jaunas zināšanas aprites ekonomikas kontekstā. Šajā lekcijā viņš iepazīstinās ar stikla atkritumu ekstrakcijas noslēpumiem.

Lekcijas valoda: angļu valoda.

Lekcija notiks 5. novembrī no 10:30 līdz 11:20 LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra 545. auditorijā.

Vai mēs visi zinam, ka Eiropas Savienība ir izstrādājusi darbības plānus nākotnei kritisko materiālu nodrošināšanai? Kas vispār ir kritiskie materiāli, kas nosaka to vērtību, ekonomisko nepieciešamību un kāpēc tie ir tik stratēģiski un būtiski. Globalizācija tirdzniecības karu ēnā liek aizdomāties par praktiskām lietām, kas nepieciešamas ekonomiskajai izaugsmei. Vai izaugsme kā mēs to parasti saprotam lineāri ir ilgtspējīga? Šos un citus jautājumus mēģināsim risināt kopā ar vieslektoru Juri Burlakovu no Linneja Universitātes (Zviedrija).

Lekcijas valoda: angļu valoda.

Lekcija notiks 1. novembrī no 11:30 līdz 12:00 LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra 319. auditorijā.

Doktorantūras skola “Zemes resursi un to ilgtspējīga izmantošana”, 2018. gada 1. novembrī aicina interesentus un doktorantūras skolas dalībniekus apmeklēt  Dr. Jaija Jāāni vieslekciju “Izgāztuves vai nākotnes resursu “bankas konts”?”

Vairāk kā 2 miljardi tonnu atkritumu ik gadus nonāk izgāztuves. Eiropas Savienībā vien ir ap pusmiljonu senu pamestu un slēgto izgāztuvju. Tās joprojām piesārņo augsni un gruntsūdeņus, kā arī nereti emitē siltumnīcefekta gāzes. Bet varbūt mēs varam tās izmantot savā labā?

Dr. Jaija Jāāni ilgstoši pētījis ekstrakcijas metodes, lai pilnveidotu tehnoloģijas saistībā ar resursu atkārtotu izmantošanu, atgūšanu un atgriešanu aprites ekonomikā. Galvenokārt literatūrā apkopojot šīs aktivitātes dēvē par “landfill mining” jeb atkārtotu resursu pārstrādi no izgāztuvēm. Lekcijas gaitā tiks skatīti jautājumi saistībā ar atkārtotas resursu izmantošanas problēmām, ekstrakciju, sekundāro izejvielu atgūšanas potenciālu un izaicinājumiem.

Lekcijas valoda: angļu valoda.

Lekcija notiks 1. novembrī no 10:30 līdz 11:20 LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra 319. auditorijā.

Lekcijas valoda: angļu valoda.

Deniss Cuku runā par iekšējo pilnveidi, garīgo produktivitāti, veselību un ilgtspējīgu attīstību. Viņš ir “Mosaic Family of Companies” dibinātājs. Uzņēmējdarbībai kā vienotam kopumam jāienes pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. “Normal is Broken” princips uzsver, ka cilvēku vērtībām, vides ilgtspējai un personīgajai laimei ir nozīmīgāka loma kā kapitāla uzkrāšanai.

Deniss ir inženieris-mehāniķis ar pieredzi urbšanas iekārtu projektēšanā un ir “Oil Country Engineering” prezidents. Tomēr Denisa kaislība ir ilgtspējīgu ēku dizains. “The Mosaic Centre for Conscious Community and Commerce” ir viens no Denisa projektiem, kura vīzija ir kļūt par ilgtspējīgāko ēku Edmontonā .

Inženieris mēdz slēgt savu biroju uz vairākām dienām, lai darbinieki varētu brīvprātīgi piedalīties talkās, kas veltītas humānisma vajadzībām. Deniss uzskata, ka altruisms palīdzēs sabiedrībai adaptēties strauji mainīgajai pasaulei.

Šajā straujo pārmaiņu laikā jārada jaunas, veselīgas darba vietas, skolas, kopienas un valdības, kas spētu plaukt, ne tikai izdzīvot.

Deniss Cuku viesosies Latvijā tikai trīs dienas ar mērķi veicināt uzņemējdarbību starp Kanādas un Baltijas valstīm. Šajā vizītē viņš sniegs tikai vienu interesentiem atvērtu lekciju, kas notiks 16. oktobrī no 10:30 līdz 12:00 LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra 106. auditorijā.

D. Cuku dzīves gājums angļu valodā pieejams šeit.